.

.

piektdiena, 2011. gada 16. decembris

whisper

kurš jau tur decemris? -16. un jau miljonā advente, sniega kā nav tā nav, ziemassvētku sajūtas arī ne tuvu,vienu reizi es pat aizmirsu apēst adventes kalendāra šokolādīti (un to saka cilvēks, kam dāvanas parasti jau ir sagatavotas novembra sākumā?) no mandarīnu ēšanas vairs nekāda prieka (stulbās breketes) esmu jau tīri pieradusi pie tā metāla gabala savā mutē

ja tā godīgi, tad es ziemassvētkos neko īpašu negribu - tikai ceļojumu uz Filipīnām, dzīvokli klusajā centrā un saldējumu no Itālijas, neatteiktos arī no kādas labas grāmatas. Nē, ja nopietni man tiešām ir sajūta, ka man neko nevajag, nu vajag, bet var iztikt, nav svarīgi. Vienīgais, ko patiešām gribās ir jauku noskaņu, mīļus cilvēkus un smaidu uz sejas.. un bišķīt sniedziņu.

ir tāda sajūta, ka esmu nokritusi no gaisa, pati nesaprotu, ko gribu, ko nē. Dzīve ir palikusi pārāk laba - tātad neinteresanta. Man patīk, ka viss ir kārtībā, bet kaut kā ļoti pietrūkst.. Un ko es gaidu? Brīnumu, nu nē, nav ko gaidīt, brīnumi ir jārada pašam. Patiesībā, teikšu atklāti, man ir pārāk interesants garastāvoklis, lai rakstītu blogu (patiesībā es vienkārši esmu slinka)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru