- Nekāda.
Ķīnā un Japānā gan 4 nav labs cipars. Dzīve jau ir tāda spēle starp dzīvību un nāvi. Viss atkarīgs, no kuras puses skatās. Un no kuras puses tā skatās uz tevi.
Ziema. Ziemrudenī šķiet, ka daba nomirst. Saule ir atvaļinājumā, bet mums ir jāizmēģina visi iespājamie alternatīvie enerģijas ieguves veidi, kuriem, atklāti sakot, nav spēka.
Ziemassvētku spēks. Tāds neliels, bet spēcīgs. Kā mandarīns uzkrīt uz galvas un saka: "Nu ej, saņemies. Uzliec to svečturi uz palodzes. Varbūt paliks gaišāks." Un paliek.
Un nepaliek. Tumsonībā taču nevar piecelties, velc vai sevi pats ārā aiz kājas. Paliksi uz paklāja.
Bet, runājot par globālākām problēmām (bet es ticu, no visas sirds, ka problēmas piecelties ir ļoti globālas) nekas īsti noteikts nav. Gribi vai negribi - nav. Ne gada beigās, ne sākumā. Tu pats esi tas, kas ienes dzīvē gaismu un visas tās dažādās krāsas. Un dažreiz nē. Dažreiz dzīve piedāvā savu krāsu paleti.
Zaļš. Ziemassvētki un zaļš. Sarkans. Kontrasti. Derēs. Ej pretrunās pats ar sevi. Mēģini sevi izprast. Jautā sev jautājumus visu laiku. Ja nevari atbildēt, pieraksti tos, un meklē atbildes. Pieraksti atbildes.
- Kāda vaina tam sniegam, kas sasnidzis pa nakti, aizklājot visas mūsu atstātās pēdas un sakrājušās bēdas?
-Kāda vaina mieram, kuru nevaram atļauties, jo laiks sit sāpīgi, kamēr dziedē?
- Nekāda.
***
Vaina slēpjas kaut kur citur, vainas varbūt arī nav. Ārpus visām vainām ir kaut kas svarīgāks - tu pats ar savu iekšējo dzīves patiesību. Pie kuras neviens nav vainīgs, bet tu esi par to atbildīgs. Pats par savu taisnību. Tā pašam ir jāatrisina. Sava mazā iekšējā jēga. Lai kur tu arī esi, lai ko tu arī dari.. tā vienmēr ir stiprāka par visu, kas ir apkārt. Tā laužas. Izlaužas ārā un pa ceļam tevi pašu salauž. Tu pats sevi salauz, atkal un atkal no jauna, lai dotos uz priekšu pakaļ tai sajūtai, kura tevi virza. Jā, dažreiz šķiet, ka arī nepareizā virzienā. Ne vienmēr nepareizi ir nepareizi. Dažreiz nepareizi palīdz saprast tik daudz pareizības. Vai nepalīdz saprast neko, un jādomā atkal no jauna.
Šis nav viegli saprotams ieraksts. Šī nav viegli saprotama dzīve. Šim nav nemaz jābūt viegli saprotamam. Viegli ir tad, kad nekā nav (uz mirkli), un tad paliek grūti ar to smago tukšumu, ne?
Laužas ārā tāds smagums, un tad.. atkal paliek viegli.
Zaļajā tējā ieleju pienu kā sniegu. Pieberu zaļajai jaunībai kaut ko vēl baltāku un tīrāku. Vai citi arī dzer japāņu tējas spāņu krūzēs? Vai citi karina mirdzošas sniegpārslas blakus Austrumu laternām un Spānijas karogiem? Vai citi mēģina savienot pavisam nesavienojamas lietas, lai justos balansā? Vai Adventes kalendāra šokolādes būtu tik garšīgas, ja tās neatvērtu pa vienai? Vai uz svaiga laša ir okei liet virsū balzamiko mērci? Ja aizmirsies nopirkt citronu, jo galvā vieni mandarīni. Vai var uz mirkli izslēgt Michael Buble, lai paklausītos Ķīnas flautu skaņas? Jo tās ir pat mazliet mierīgākas par Ziemassvētku dziesmām.
Vai mums ir jājautā šādi jautājumi citiem?
Tie ir mūsu jautājumi
Tās ir mūsu izvēles
Tās ir mūsu dzīves
Un, jā, ne viss ir atkarīgs no mums
Bet arī mēs ne vienmēr esam atkarīgi no visa
Vai tu esi tas cilvēks, kuru maina pasaule, vai kurš tic, ka var izmainīt pasauli mazliet arī pats? Par kripatiņu kādā jaukā virzienā..
Vai jautāt ir bērnišķīgi vai augstākā brieduma pakāpe? Atzīt nezināšanu. Atzīt sevi. Savas dīvainās sastāvdaļas un cerēt, ka kādreiz kādam tas liksies nevis dīvaini, bet interesanti.
Kāda vaina vīrietim, kas parkā spēlē "Ak, eglīte"?
- Nekāda.
Kamēr kokus izdaiļo skaisti mirdzoši lampiņu ziedi. Drīzāk tas pat varētu būt skaistākais, kas šobrīd varētu notikt. Un tepat garām pastaigājas aziāti. Viņiem arī liekas skaisti.
Kāda vaina tām 4 svecēm, ko aizdedzinām?
Šis nav viegli saprotams ieraksts. Šī nav viegli saprotama dzīve. Šim nav nemaz jābūt viegli saprotamam. Viegli ir tad, kad nekā nav (uz mirkli), un tad paliek grūti ar to smago tukšumu, ne?
Laužas ārā tāds smagums, un tad.. atkal paliek viegli.
***
Vai mums ir jājautā šādi jautājumi citiem?
Tie ir mūsu jautājumi
Tās ir mūsu izvēles
Tās ir mūsu dzīves
Un, jā, ne viss ir atkarīgs no mums
Bet arī mēs ne vienmēr esam atkarīgi no visa
Vai tu esi tas cilvēks, kuru maina pasaule, vai kurš tic, ka var izmainīt pasauli mazliet arī pats? Par kripatiņu kādā jaukā virzienā..
Vai jautāt ir bērnišķīgi vai augstākā brieduma pakāpe? Atzīt nezināšanu. Atzīt sevi. Savas dīvainās sastāvdaļas un cerēt, ka kādreiz kādam tas liksies nevis dīvaini, bet interesanti.
Kāda vaina vīrietim, kas parkā spēlē "Ak, eglīte"?
- Nekāda.
Kamēr kokus izdaiļo skaisti mirdzoši lampiņu ziedi. Drīzāk tas pat varētu būt skaistākais, kas šobrīd varētu notikt. Un tepat garām pastaigājas aziāti. Viņiem arī liekas skaisti.
Kāda vaina tām 4 svecēm, ko aizdedzinām?
Nekāda.
Kāpēc mēs nogalinām sveces, lai mums būtu siltāk? Vai tās mūs smacē, kamēr smaržo pēc mandarīniem? Vai sevi smacējam mēs paši? Vai mūs smacē dzīve?
Atbildi sev pats. Katru rītu, kad velc sevi ārā aiz kājas - kāpēc tu velc sevi ārā aiz kājas?
Kāpēc tu celies, un kur tu ej šajā tumšajā rīta stundā?
Atver acis. Mēs katru dienu dzīvi mācāmies no jauna.
Priecīgus prozas, ziemas un jebkādus svētkus!
Visu var svinēt.
Visam var atrast vainu,
Ne visam var atrast jēgu.
(un tomēr tas nenozīmē, ka tas bija bezjēdzīgi..)
Visu var svinēt.
Visam var atrast vainu,
Ne visam var atrast jēgu.
(un tomēr tas nenozīmē, ka tas bija bezjēdzīgi..)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru