mēģinājums: gavēnis

Es prātoju, vai vispār ir iespējams pazust no publiskās telpas. Mūsdienās. Vismaz uz mēnesi. Šobrīd.  - Ļoti problemātiski. Varbūt tad tiešām ir vienkārši jāaizbrauc uz laukiem, bet tagad tas nekādi nav iespējams. Dzīve iet uz priekšu, un es vēl joprojām tikai gribu būt kaķis. Uz vienu dienu. Bet vispār jau manas fantāzijas ļoti bieži pa miegam pārvēršas ainā, kur es viena pati uz eksotiskas salas sēžu ar grāmatu kaudzi un lasu. Citādi ar tām grāmatām iet mazliet grūtāk.

Patiesībā jau nav tā, ka esmu tik ārprātā noslogoti nogurusi. Nav tā, ka es pārāk daudz ko daru. Es  vienkārši skrienu. Es šaudos. Es nezinu, ko es daru. Tik daudz, ka es vienkārši nogurstu pati no sava haosa.

Enerģija man ir, bet man šķiet, ka es to izstresoju, nevis izlādēju. Bet iztērēju.  Hmm.

Anyways, mans gavēnis ir sācies.. nu jau 5 dienas, un ir.. amm nu tā..
Vienreiz es netīšām apēdu zefīru (bet tā bija Inetas vaina, nu labi, mana). Es biju tik miegainā stāvoklī, ka nepamanīju, kā es tajā iekodos. Tiešām. haha
Vistrakāk ir ar facebook. Nu nav jau tā, ka man ir vajadzība kādu redzēt vai rullēt taimlainu. Tas ir sīkums. Problēma ir kur citur - esmu piesaistīta 2 platformām, kurām tagad netieku klāt, vēstules un kalendārs. Arī eventi. Tas man pietrūkst. Lietoju tikai messenger, jo bez tā es tiešām nevaru, kopš pati uzņēmos visādas lietas un atbildības.
Tagad ir citas problēmas - biežāk zvana telefons, plānotāja nākamā nedēļa ir jau pusaizrakstīta. Es nezinu, kur ir vieta manai brīvībai, bet es ticu, ka man izdosies!

Būs vieglāk. Jau mazliet ir. Esmu uzskicējusi Londonas audeklu, domāju jau par Londonas rakstu, esmu tikusi galā ar skolas darbiņiem (uz šo brīdi), šodien pagatavoju fantastiskas pusdienas (pašai prieks!), sāku mazliet kārtot istabas haosu, no rītiem atceros par vēderpresītēm, sāku arī lasīt un klausīties radio. Kaut kas bīdās.

Un tagad arī es rakstu, pat, ja jāiet ir gulēt.
Bet rakstīšana sakārto.

Vispār, runājot par šodienu, bija tiešām lieliska diena. Tāda pirmā diena mājās pēc ilgiem laikiem, kad tiešām nekas īsti nav jādara. Tagad to novērtēju! :)

Hmm.. rīt es plānoju doties uz Ķīnešu jaunā gada pasākumu, es tikai gribu redzēt savas ķīniešlatviešsejas. Un.. man pietrūkst valodpasākumi, tas gan!
Un tad es dodos uz kaut ko pilnīgi formālu, kaut ko, kas mani mazliet pat biedē.
Bet interesē kaut kādā ziņā.
Varbūt rīt man būs būt par lēdiju, mazo lēdiju Inesi.
Pagaidām es esmu tikai vēl rozā, parasta Inese, kurai ir mazliet bail arī no savas 20. dzimšanas dienas.
Es to daudz pieminu, lai.. saprastu, ka skaitļi ir tikai skaitļi un laiks ir izdomāts.
Bet..  viss ir mūsu galvās.

Mērķis: iziet no šīs dziesmas apjukuma, pārejot kaut kādā citā marta dimensijas melodijā
Marts jau gandrīz te.

Tāpēc, februāri, sorry, pietiek!

gavēnis ir tikai mēģinājums!
tāpat kā PR
kas mēģina, tam sanāk, agrāk vai vēlāk

@nenormāla dzīve

Šī mēneša laikā, kad neesmu rakstījusi, ir noticis tik daudz, ka es nezinu, kā lai es sāku..

Tas nav nekāds brīnums, jo es arī parasti nezinu, kā sākt, un vēl dīvaināk ir ar virsrakstiem.. un..

Lai arī kā, es taču esmu jau sākusi! Vai arī es varētu sākt kaut kā tā:

Ir svētdiena. Pusdienlaiks. (pagaidām viss normāli)
Vēl agrāks. Mezzanotte. Es vienmēr mazliet domāju par Itāliju, kad Venēcijā notiek karnevāls. Ārā ir gandrīz pavasaris. Pat es saku, ka šī ziema ir bijusi pārlieku maiga. Pavasaris. Ericka man jautāja: "Tas jums ir pavasaris???"

Man pavasaris var būt pat janvāra vidū, kad saule paspīd par vienu stariņu spožāk, jā, un tur jau es esmu -visa rozā, ar puķēm matos, un man jau ir pavasaris. Pavasarim nav nekāda sakara ar gada laikiem. Man ir kāds sakars ar pavasari. Ļoti, ļoti tuvs. Pavasaris bija man blakus tajā dienā, kad es piedzimu. Un tā jau gandrīz 20 gadus. Ja Pavasaris būtu vīrietis, es precētos katru gadu, ar to pašu - pasakaini mainīgo, noslēpumaino, maigo un pārsteigumiem bagāto. Viņu.

Bet līdz kāzām tik tālu kā līdz šī visa saistībai ar to, ko es patiesībā gribēju teikt.

Tā pavisam nopietni jau mana dzīve nav nemaz normāla.
Un kad tā paliek normāla, es nejūtos normāla.
Mans jaunais ziemas modelis ir izdevies! Ziemas bija maz, bet visa cita dikti daudz!
Es neesmu normāla, tā ir mana galvenā atziņa, un paldies Pavasarim, ka es neesmu normāla, citādi jau būtu pavisam un galīgi garlaicīgi..

3 nedēļas mēs bijām kopā ar manu tik pat nenormālo sirdsdraudzenīti Ericku. Tas bija skaisti! Viņa ir no Hondurasas, dzīvo Taivānā (kur arī iepazināmies), un pēc vairāk kā gada neredzēšanās viņa apciemoja mani Latvijā (kur atvēra arī savu blogu), bet vispār jau mēs bijām arī Zviedrijā un Londonā. Un pavisam maz gulējām. Kad mums katrai bija jādara savas lietas, viena no mums gleznoja. Jo gleznot ir mūsu lieta. Patiesībā man ar viņu ir daudz vairāk kopīga kā ar jebkuru latvieti, ko savā dzīvē esmu satikusi. Mēs saprotam. Mums ir līdzīga humora izjūta. Mums patīk izaicinājumi. Mēs īsti nezinām, ko mēs darām kādos 58 % (vai pat vairāk) savu darbību, bet mums diezgan bieži sanāk. Mēs esam Latina un Letona (sp.val - latīņamerikāniete un latviete), un pat tas skan mazliet līdzīgi, lai arī tik atšķirīgi. Viņa atbrauca uz Latviju pirmo reizi pataustīt sniegu un izvārtīties sniega kupenā. Vietā, kur saules ir mazāk kā vajadzētu, cilvēki ir klusāki un nosvērtāki un māk sasildīties visdīvainākajos veidos. Cilvēki ir silti kaut kur iekšpusē un nevienam to nerāda, lai paši nenosaltu. Tikai tad, ja tu tiksi viņam pavisam klāt, tu sapratīsi, cik latvietītis var būt silts.
Un cik ziema var būt karsta.

Mums gāja lieliski. Lai arī visādi. Es noteikti neko daudz vairs nekomentēšu. Es vēl joprojām nespēju pierast pie tās sajūtas, kas ir starp steigu un mieru, stresu un tukšu istabu. Atmiņām un domām. Tāpēc dažas fotogrāfijas.

Random bilžu izlase, kur Latvija mijas ar Zviedriju, kas šoreiz mūs pārspēj sniegā!

@Gauja

 Erickas mājas visu šo laiku!

 Protams, mīļumi :*

PAVASARIS!!!!

 Ko Ericka dara, kad man jāmācās..

 @Tallink

 Nordic museum

 ABBA museum

 Spirit museum

 Vaasa museum (jap esam muzeju eksperti)

 Nortalje

 Apciemojam Ilonu ar ģimeni :)

 snieaaaaags!

 mazliet Stokholma

 ģimenīte!!

 mūsu Valentīns

 trakas vakarnaktis!

 amm, vēlreiz Zviedrijas sniegi (jo secība nav mana stihija)

 Ko es daru, kad Ericka guļ? (tallinkā)

 Rīga. Daudz Rīgas, kas ir palikusi Erickas sirsniņā un kamerā

 Daudz ēdiena! Garda ēdiena.
Un te, atkāpjoties no latviešu virtuves, Inese firmas itāļu ēdieni (jo es skumstu pēc karnevāla hahaha)
(kartupeļus un gaļu, un kārumus pārēdāmies!)

 LATVIA set - Rīgas krekls un dzintars

 :))) pavasaris, puķes un kaķi

 nomnomnom (jo es beidzu ar vienu no pirmajām bildēm ) - Hondurasas vakariņas, Baleadas
***

Un Ed Sheeran koncerts un vēl kas tik nav bijis.
Vēl Londona.
Un vēl.. lai arī kā, viens ir skaidrs..
 Ah, Ericka, mums ir vēl jātiekas! JĀ!
Jebkur pasaulē.

Es varētu  atsevišķi uzrakstīt par otro reizi Londonā, bet es to pataupīšu vēlākam, arī bildes! :))
Bet pagaidām pietiks ar šo maģisko bildi un to, ka teksts ir sarkanā un zilā krāsā.

Un tas jau nemaz nav viss...

Pa to laiku es arī mācījos, it kā.
Pabeidzu sesiju. Ericka izbaudīja lekcijas latviešu valodā, kurās patiesībā jūtās tieši tāpat kā Taivānas lekcijās jeb ko viņi pie velna tur runā??

Un vēl ...

Es izdomāju, ka man vajag vēl vienu izaicinājumu..

Un tā.. katru pirmdienu ar vēl superīgiem cilvēciņiem mēs veidojam raidījumu Studentu pietura @RadioNaba, tagad jaunā frekvencē - 95,8!

Awesome! Šī ir mana iespēja, mans sākumiņš, lai izprastu un pašai veidotu kādu mazu daļiņu mediju vides. Es nekad nebiju domājusi par radio. Bet tā jau nav pirmā lieta, par kuru neesmu domājusi, tā sagadās, un sanāk ļoti forši! Bet arī par šo mazliet vēlāk, jo sākumā jau ir kā ir, un vajag laiku, lai saprastu un ieietu jaunā vidē! :)

Tāpēc.. mans novēlējums - neesiet normāli, ķeriet izaicinājumus un ticiet sev, dariet, nepadodaties! :) MĪLIET ..

..  Līdz šim viss izklausījās pārāk nenormāli labi, vai ne?
Bet tā jau galīgi nekad nav. Katra nenormālā lieta/notikums atstāj arī nenormālas sekas, par kurām paskumt.

Nu, piemēram, ja jūs šajā nenormālajā kombinācijā redzat vietu attiecībām, jūs esat nenormāli.
Tā kā es esmu, es redzu ļoti daudz vietas.
Bet, ja jūsu mīlestība mācās Stradiņos? Ko teiksiet tad?
Tad šī situācija paliek nenormāli nenormāla.
Un man kā jebkurai (šoreiz) normālai sievietei, tas ir kā ir..
Laika lidojums arī liek saprast draudzību izturību un saites.. tas arī ir kā ir

Bet runa nav tikai par vīriešiem un draudzību, runa ir par visu.
Kad visa ir par daudz, no kaut kā ir jāatsakās, tāpēc no rītdienas (uz mēnesi) es sāku savu "Gavēni".
Tas ietver, piemēram, atteikšanos no sociālajiem tīkliem, tā, kas atņem nelietderīgi laiku vai tā, kam tagad veltīt laiku nav iespējams.. dažādu iemeslu dēļ.
"Gavēņa" mērķis ir arī veselīgāks dzīvesveids, atmoda, sagatavošanās pavasarim, iedvesmas palielināšana, ideju ģenerēšana caur grāmatām, idejām, māksla.. sasodīti daudz kas.
Sakārtošana. Būtībā.

Īsāk - vēl viena nenormāla ideja mazliet normālākai dzīvei. Mazliet. Drīzāk - harmonijai.

Bet pavisam noteikti es būšu šeit - Ineses interaktīvajā pasaulē - jo arī tas ir plānos - ierakstīt te ko biežāk, nekā vienu reizi mēnesī. Varbūt arī poētiskāk.

Pēdējais mēnesis padsmitniekos

Un tas atkal būs citāds.

Ar mīlestības sveicieniem un pavasara saucieniem,

Inese

! ieraksts el grande/ tuvāk realitātei un dabai !

Tā, tatā, jāieraksta liels, liels ieraksts.
Sen man tāds vārījās galvā, un nekas vēl nav izvārījies, bet nezinu, vai būs vēl tāds mierīgs, mierīgs rīts kā šis..

Jā, tad nu nedaudz par visu to, kas vārās. Un par to, kāpēc šogad gada sākums nav miers, panīkums un nekas. Šogad ir pavisam, pavisam cits janvāris! Mazliet par studijām, mazliet par plāniem un mazliet par realitāti..

Bet vispār, ir janvāris. Sveiciens Jaunajā gadā! Bet, bāc, tas tomēr skan tā drusku par vēlu ..

Pat mazliet kā tāds iekšējais pavasarītis,, bet tas taču skan daudz par agru..

Šogad Janvāris nav ierastais: "Man ir auksti, es neko nedarīšu, viss nekā, ak dievs, jāraksta ZPD vai kas cits akadēmiski garlaicīgs.." bet, kā jau teicu, es nekad neatceros, ko es daru ziemā, bet tagad es sāku strādāt pie tā, lai mana atmiņa man varētu vēlāk pateikt: "Wow, ziema bija tik naiss, nu jā, bija bišķīt auksti, bet tas tā". Es strādāju pie tādas ziemas uzbūves, man mazliet arī sanāk, jo pirmās 10 janvāra dienas bija pārsteidzoši lieliskas, tad, protams, kad saproti, ka tā tas ilgi parasti neturpinās... sanāk sabrukt. Sabrukt, lai it kā ieraudzītu atkal visu no jauna un pa īstam, un uzliktu kaut kādas misijas atlikušajam gadam. Tādas stulbas misijas, kuras neviens nesapratīs. Kuras var pateikt tikai Tomam ar cerībām, ka viņš neteiks, ka ir galīgi garām, viņš neko neteiks, pasmiesies, jo viņam, acīmredzot, kaut kādā tādā manā būtībā kaut kas liekas foršs. Inese būtībā.

Inesīgā izturēšanās. Es nesen hehe, definēju to vārdu plašākai auditorijai, un tagad man bail! :D
Vienvārdsakot, esmuiemācījusiestagadtikļotituvusirsniņaineņemtvisasnepatīkamāslietasunneveiksmes
Bija viens vārds?
Jāpriecājas vairāk un jāvairo prieks, nevis jāpārdzīvo un jāmoka sevi. Vismaz tagad vairs nav par ko! :)

Es vēlos:
*Vienlaicīgi būt tuvāk dabai un realitātei
*Izprast nereālo informācijas telpu..
man prātā ir nedaudz no šīs kibertelpas tikt vaļā, bet, jā.. es esmu eņģelītis! To es izdomāju datorgrafikā, taisot tos visus darbus.. tagad es esmu ļoti, ļoti priecīga par sevi, ka esmu to izdarījusi, un man ir kaut kādā mērā jācenšas tas neaizmirst, bet tajā pašā laikā arī jāatsāk māksla uz papīra. Tuvāk realitātei un dabai.

Ha, mans datorgrafikas viens no darbiņiem. Bija jādomā, par kuru no iniciāļu veidojumu pasniedzējs dusmosies mazāk - taurenīti, sirsniņu vai eņģelīti. Jā, lol, jo no mana vārda sanāk tikai tādas bērnu lietiņas. Bet man patīk eņģelīšmeitenīte Inesīte ar rozā galviņu, jauki, vai ne? :D Un ar aplauztajiem spārniem, bet to neizdomāju es, bet pasniedzējs. Paldies, paldies, paldies Inetai par palīdzībiņu! :)*

Tuvāk realitētei un dabai. Dabiskāks blondais tonis. Dabiskāka es. Inesīgāka es. Tas ir - es. Varbūt izklausās bet egomego, bet nav gan, jo es tikai cenšos rast pārliecību sevī ar to, kāda es esmu. Man nevajag būt nekam tādam, ko mums traktē un baro iekšā mediji. - esi tāds, kādam tev vajadzētu būt. Sviests, tas ir darīts drošības labā, es zinu, bet tomēr tas ierobežo. Un padara cilvēkus pelēkus vai pārāk nedabīgi košus. Tikai kad pats ar sevi esi kārtībā, vari kaut ko labu darīt pasaulei! :)

Man patīk mana augstskola. Tā neierobežo. Tā ļauj brīvi izpausties, un tā.. es beigu beigās iemīlēju pat filosofiju. Jo tā ļāva man iedziļināties, izpausties, interpretēt un saprast. Pat pēc visām mokām datorgrafika bija jauka.. un vispār, lai arī viss pagaidām ir ļoti vispārīgi, jāsaka - man patīk! Ir palikuši vēl pēdējie sesijas darbiņi. Man bija viena superīga intervija. Jā, intervijas ir tagad vēl viena mana sirdslietiņa! Vēl pēdējie darbiņi.. un semestris būs pievarēts! Interesanti, man patīk vide, iespējas, pasākumi.. ir patiesībā tik daudz, dažreiz žēl, ka ierobežo laiks. Bet tiešām, nečīkstiet, iespēju ir tik daudz. Un tādas es arī ķeru un cenšos tajās sevi izpaust un ieguldīt! :)

Visas problēmas bija, jo es kādu laiku laikam īsti nebiju līdz galam es
Es negribēju nemaz būt lēdija, un negribu. Ne tagad.
Man nekad nav gribējies kādam izpatikt ar muļķīgām lietām
Nē, es neredzu jēgu selfijiem katrā tikšanās reizē. Īpaši tiem graudainajiem. Īpaši, ja nemaz nav bijis tik jautri, ir vienkārši jāparāda citiem - jā, man ir selfijs, es kaut ko daru. Man ir dikti forši!!! Un kā ir patiesībā? Bez 45 laikiem nekas dzīvē labs nenotiek? Tas ir kaut kāds rādītājs?

Nu nē. Tik daudz kas nepareizi. Tik daudz kas nevajadzīgs. Tik daudz kas pelēks. Mans nākamais solis tuvāk realitātei un dabai būs... būs gaidāms drīz. Pagaidām viss

***

Ah, ko par to! Ziniet, kas forši???
Forši ir tas, ka pēc mazāk kā nedēļas pie manis brauks ciemos Ericka!!! Jā, Ericka! Ja tu lasi, ko es rakstu, tad noteikti zini, kas ir mana sirdsdraudzenīte Ericka! Tās būs skaistas 3 piedzīvojumu nedēļas, ceļojumi, jautrība, atpūta.. un aukstums!! Hihi, viss noteikti būs ielikts arī šeit, tā kā, jā... es turpinu sekot savam jaunajamm uzbūvētajam ziemas modelim. Šitā ir pat daudz labāk, kad viss notiek..
Tikai daudz un dikti man pa šīm dieniņām ir jāpadara..

Un kopš šīs dienas es esmu pilnībā es.
Ir tik labi - justies sev!

-Inese,
puķu meitene, lai kurš tur arī tas gada mēnesis

2014 - slēgts

Šis bija sarežģīts gads. Es nezinu, vai es gribēju šādi iesākt, bet tas nebūt nav jāuztver slikti.Tas bija sarežģīts, jo blakus krāšņajam notikumu virpulim griezās vēl lielāks -  domu virpulis. Uzreiz prātā O.Henri "Dzīves virpulis". Tas vien liek domāt, ka šogad ir daudz lasīts, domāts un spriests un iets. Varbūt, ka 2014. bija vien tāda liela piedzīvojumu grāmata, un šī ir tās pēdējā lapa. Kopsavilkums. (šis vārds Stradiņu cilvēkam varbūt sāpīgs), tad nu - rezumē! Domas, pārdomas, pārdzīvojumi, neizpratne, izdomas, gremdēšanās atmiņās. Visa, visa kā. Tāpēc es saku tik vienkārši - slēgts. Jo nākamajā gadā es apsolos ļooti daudz, bet galvenokārt - nedomāt tik daudz par to, kas bijis. Lai cik arī tas dažu brīdi nebūtu patīkami.. ir taču jādzīvo tagad un te!  Bet blogs, ziniet, ir tā lieliskā vieta, kur var atskatīties atpakaļ, un saprast, kā es jutos pirms tik un tik mēnešiem vai gada. Tas ir savādi interesanti.

Pakāpeniski ar visu es apradu, bet nebija viegli, un atlika tik vien aizbraukt vēlreiz un Āziju.. kā viss atkal nāk atpakaļ! Vecās sajūtas, un jaunās negrib iet tām pāri.. Tā nu es vēl nupat un vēl joprojām stāstīju par Taivānu..
Un tagad es tik ļoti labi saprotu Dačuku, kad viņa teica kaut kā tā: "Tas viss bija pirms gada, man pat neticas, ka tas ir bijis, it kā tas būtu kādā citā dzīvē".
Tā ir.

Bet ko nu par to... labāk par to jauko 14padsmito!! Šoreiz gribētu haotiski izskriet šim gadam cauri tā mazliet citādi. Akcentējot to, ko varbūt neesmu tik daudz akcentējusi. 
Pirmām kārtām - es atkal saaugu ar mājām. Viss vecais atkal kļuva mīļš un mazliet jauns! :)

mājas, mājas, mājas. Un laikam pirmo reizi kļuvu arī par tautu meitu!

 Es dikti iemīlēju Rīgu. Vairāk kā jebkad! Pat vēl vairāk kā pagājušogad.

Domājam Doma laukumā

 Šajā gadā jāakcentē arī divas lieliski rezultatīvas esejas, kas piešķīra valsts un mājas apziņu. Manī bija dikti liels jūtu uzplaukums. Savādāk jau es nekad to visu tur tā neuzrakstītu.

Beidzot ar valsti

Novembra mājas sajūtas. Siltuma sajūtas

Un īpaši silti ir nevis tad, kad ir silti, bet tad, kad ir kāds, kas sasilda.
Kāds, ar kuru visas tās skaistās Rīgas izstaigāt.

Tad vēl ne tikai domās es gremdējos, bet patiesībā diezgan daudz arī grāmatās. Tur es visu ko meklēju. Sāku ar Dena Brauna "Inferno". Ellīgi jau tad bija, bet, kas gan to varēja zināt, ka septembrī es pati Sintrā līdīšu pa Dantes cienīgiem elles riņķu labirintiem. Portugāle - saule un skaistums. Tā kā es par to šeit īpaši neko daudz neminēju, tad ielikšu kādu saules stariņu no burvīgās zemes.

no elles                                                                līdz debesīm

 ceļos visvisādos

 un pašā Eiropas galā

 Lisabonas varā

Un Sintras mūra valdzinājumā...

Ar šo mūri man pavisam noteikti nepietika, tāpēc vajadzēja braukt lūkot grandiozo Ķīnas variantu. Jā, par šo piedzīvojumu es jau rakstīju, bet tā kā tas bija izaicinājumiem, cilvēkiem un hieroglifiem pilns. Tad nu vēlreiz - varenā Austrumu zeme Ķīna. Un jaunas draudzības! :)

Turpināšu par grāmatām. Remarka "Trīs draugi". Draudzība. Tagad es saprotu, ka draudzība var būt arī tālu. Ļoti tālu. Ja tā ir, tad ir. Un ir jāļauj katram savus sapņus satikt, jo draugi vienmēr satiksies - draudzībai nav attāluma. Vienmēr var aizsūtīt jauku pastkarti, vienmēr var par viens otru atcerēties. Jā, galvenais ir atcerēties. Remarks skaisti raksta par draudzību, par visu. Manas mīļās meitenes. Patiess prieks par jums! :)*

 Un draudzības, kas paliek, kuras novērtējam, kad nav viegli, kad vajag kaut vai izraudāt un izklāstīt bēdas! :) Paldies, Tev, Karīn!

Patiesībā jau bija tā mazā skumja par visiem, kas aizbrauc tālēs, bet man ir arī prieks, jo es zinu, ko tas nozīmē. Es zinu, ko tas katram pašam nozīmē. Ar visiem fotogrāfijas nav, bet es gribētu arī pieminēt Santu un Ilvu, un Elīnu, kas vēl šeit. Un Beatrisi, un Santu ar Sandru. Dažādas jaunas un turpinošas draudzībiņas.
Un tad vēl manas mīļās Kalpakmeitenes, ar kurām satiekamies vēl tagad.
Mūsdienās nav vairs tik lielas nozīmes, kur cilvēks atrodas. Šodien var būt visur..
***

Māras Zālītes "Piecos pirkstos" es atcerējos par bērnību, un par dzīves mazajiem-lielajiem posmiņiem, kas beidzas, un tad atkal jauni sākas. 

Bērni kā mazi brīnumi. Un tā tie brīnumi izaug, lai paši radītu dzīvē brīnumus.
Mazais brīnumiņš - Elina.

Es laikam patīku bērniem
Es laikam pati mazlietiņ vēl kā bērns

Un tā es no skolnieces..

par studenti pārtapu.. ieraudzīju visus šos lieliskos cilvēkus un sapratu - man patīk!
Ar visiem pieciem esmu par! Sevis meklējums ir kaut kur mani ievirzījis.Tādā jaunā, siltā vietiņā, kur sevi atkal pierādīt!

Man patīk, patīk, patīk!

Es laikam mazliet iemīlēju ziemeļus un aukstumu. Pat tad, ja man vienmēr kaut kas salst. He, šī bilde parāda, ko nozīmē nosalt.
Jo no Ziemeļiem mēs.
Un uz augstumiem tiecamies..

Grāmatu ķēde, tā laikam mani ievilka tajās grāmatās!!!

 Skaistā nedēļa Norvēģijas kalnos :))

Tad tie mirkļi, kad aukstumā parādās gaismas. Kad Rīga staro, nevis salst.

Pastaigas.
Pastaigu burvība. Gan ziemā.                                                    Gan vasarā.

Protams, vēl mazliet vasaras mirkļu. Vērienīgais Pasaules Koru olimpiādes piedzīvojums! Vispār aizvadīts ir kultūrgads! Daudz skaistu pasākumu bijis!

Un laba daba. Laba ģimene. Labi Jāņi.

Bet pirms tam, protams, arī pavasara nozīme, atmoda, iedvesmas un spēku meklējumi. Visi tie taureņi..
Sauksim tās par Inesīgām izdarībām. Radošumu. Mākslu.

es nezinu, kāpēc es te hipsters. bet zīmīgi, ka šis ir pirmais LYL pasākums, un tagad tam ir nozīme :)

 mans fudžī draugs, kas palīdz iemūžināt mirkļus

māksla, varbūt mazliet mazāk, bet tomēr ir un ir laiku pa laikam bijusi

Es taču teicu, ka šis gads ir Virpulis. Pati jau tādā vien iekāpu. Spirālvirpulī!

Un šogad es jūtos brīžiem kā pirmā lēdija. Paldies Tev <3>

Vai es kaut ko vēl esmu aizmirsusi pieminēt? Varbūt, bet skaisti taču bijis. Visu sarežģītu es sev padaru pati. Zinu. Bet notiek. Daudz kas šogad notiek galvā. Man šķiet, ka to sauc par pieaugšanu!

Tad nu vēl paši, paši pēdējie svētku mirkļi!

trakās Ziemassvētku čikas!

                 piparkūku pārēšanās, glazūrprieki

                burti, burti, burti

un, protams, arī tirdziņš, kur aizvadīts diezgan daudz, daudz decembra :)

un Ilzes dzimšanas dieniņš! :)

Tā ģimeniski vienmēr tajā decembrī, gluži kā novembrī valstiski.Gluži kā martā Inesīgi. Un visādi citādi. Tagad jau gaidām, kad šajā krastā iepeldēs nākamā ciemiņu banda no Zviedrijas. Būs sirsnīgi un skaļi. Un tieši tāpat es vēlos novēlēt arī Jums sagaidīt jauno gadu - sirsnīgi un skaļi! Lai 2015. ir spēcīgs! Es jūtu, ka būs.

Tiekamies Jaunajā gadā!
Sākšu es ar sūru darbu - sesija kā nekā.
Un lai sniegs! Lai nekūst! Lai sniega virpulis turpinās, ieraudams mūs visādās iespējās, piedzīvojumos un dzīves priekos!

Priekā! :)))