Sen man tāds vārījās galvā, un nekas vēl nav izvārījies, bet nezinu, vai būs vēl tāds mierīgs, mierīgs rīts kā šis..
Jā, tad nu nedaudz par visu to, kas vārās. Un par to, kāpēc šogad gada sākums nav miers, panīkums un nekas. Šogad ir pavisam, pavisam cits janvāris! Mazliet par studijām, mazliet par plāniem un mazliet par realitāti..
Bet vispār, ir janvāris. Sveiciens Jaunajā gadā! Bet, bāc, tas tomēr skan tā drusku par vēlu ..
Pat mazliet kā tāds iekšējais pavasarītis,, bet tas taču skan daudz par agru..
Šogad Janvāris nav ierastais: "Man ir auksti, es neko nedarīšu, viss nekā, ak dievs, jāraksta ZPD vai kas cits akadēmiski garlaicīgs.." bet, kā jau teicu, es nekad neatceros, ko es daru ziemā, bet tagad es sāku strādāt pie tā, lai mana atmiņa man varētu vēlāk pateikt: "Wow, ziema bija tik naiss, nu jā, bija bišķīt auksti, bet tas tā". Es strādāju pie tādas ziemas uzbūves, man mazliet arī sanāk, jo pirmās 10 janvāra dienas bija pārsteidzoši lieliskas, tad, protams, kad saproti, ka tā tas ilgi parasti neturpinās... sanāk sabrukt. Sabrukt, lai it kā ieraudzītu atkal visu no jauna un pa īstam, un uzliktu kaut kādas misijas atlikušajam gadam. Tādas stulbas misijas, kuras neviens nesapratīs. Kuras var pateikt tikai Tomam ar cerībām, ka viņš neteiks, ka ir galīgi garām, viņš neko neteiks, pasmiesies, jo viņam, acīmredzot, kaut kādā tādā manā būtībā kaut kas liekas foršs. Inese būtībā.
Inesīgā izturēšanās. Es nesen hehe, definēju to vārdu plašākai auditorijai, un tagad man bail! :D
Vienvārdsakot, esmuiemācījusiestagadtikļotituvusirsniņaineņemtvisasnepatīkamāslietasunneveiksmes
Bija viens vārds?
Jāpriecājas vairāk un jāvairo prieks, nevis jāpārdzīvo un jāmoka sevi. Vismaz tagad vairs nav par ko! :)
Es vēlos:
*Vienlaicīgi būt tuvāk dabai un realitātei
*Izprast nereālo informācijas telpu..
man prātā ir nedaudz no šīs kibertelpas tikt vaļā, bet, jā.. es esmu eņģelītis! To es izdomāju datorgrafikā, taisot tos visus darbus.. tagad es esmu ļoti, ļoti priecīga par sevi, ka esmu to izdarījusi, un man ir kaut kādā mērā jācenšas tas neaizmirst, bet tajā pašā laikā arī jāatsāk māksla uz papīra. Tuvāk realitātei un dabai.
Ha, mans datorgrafikas viens no darbiņiem. Bija jādomā, par kuru no iniciāļu veidojumu pasniedzējs dusmosies mazāk - taurenīti, sirsniņu vai eņģelīti. Jā, lol, jo no mana vārda sanāk tikai tādas bērnu lietiņas. Bet man patīk eņģelīšmeitenīte Inesīte ar rozā galviņu, jauki, vai ne? :D Un ar aplauztajiem spārniem, bet to neizdomāju es, bet pasniedzējs. Paldies, paldies, paldies Inetai par palīdzībiņu! :)*
Tuvāk realitētei un dabai. Dabiskāks blondais tonis. Dabiskāka es. Inesīgāka es. Tas ir - es. Varbūt izklausās bet egomego, bet nav gan, jo es tikai cenšos rast pārliecību sevī ar to, kāda es esmu. Man nevajag būt nekam tādam, ko mums traktē un baro iekšā mediji. - esi tāds, kādam tev vajadzētu būt. Sviests, tas ir darīts drošības labā, es zinu, bet tomēr tas ierobežo. Un padara cilvēkus pelēkus vai pārāk nedabīgi košus. Tikai kad pats ar sevi esi kārtībā, vari kaut ko labu darīt pasaulei! :)
Man patīk mana augstskola. Tā neierobežo. Tā ļauj brīvi izpausties, un tā.. es beigu beigās iemīlēju pat filosofiju. Jo tā ļāva man iedziļināties, izpausties, interpretēt un saprast. Pat pēc visām mokām datorgrafika bija jauka.. un vispār, lai arī viss pagaidām ir ļoti vispārīgi, jāsaka - man patīk! Ir palikuši vēl pēdējie sesijas darbiņi. Man bija viena superīga intervija. Jā, intervijas ir tagad vēl viena mana sirdslietiņa! Vēl pēdējie darbiņi.. un semestris būs pievarēts! Interesanti, man patīk vide, iespējas, pasākumi.. ir patiesībā tik daudz, dažreiz žēl, ka ierobežo laiks. Bet tiešām, nečīkstiet, iespēju ir tik daudz. Un tādas es arī ķeru un cenšos tajās sevi izpaust un ieguldīt! :)
Visas problēmas bija, jo es kādu laiku laikam īsti nebiju līdz galam es
Es negribēju nemaz būt lēdija, un negribu. Ne tagad.
Man nekad nav gribējies kādam izpatikt ar muļķīgām lietām
Nē, es neredzu jēgu selfijiem katrā tikšanās reizē. Īpaši tiem graudainajiem. Īpaši, ja nemaz nav bijis tik jautri, ir vienkārši jāparāda citiem - jā, man ir selfijs, es kaut ko daru. Man ir dikti forši!!! Un kā ir patiesībā? Bez 45 laikiem nekas dzīvē labs nenotiek? Tas ir kaut kāds rādītājs?
Nu nē. Tik daudz kas nepareizi. Tik daudz kas nevajadzīgs. Tik daudz kas pelēks. Mans nākamais solis tuvāk realitātei un dabai būs... būs gaidāms drīz. Pagaidām viss
***
Ah, ko par to! Ziniet, kas forši???Forši ir tas, ka pēc mazāk kā nedēļas pie manis brauks ciemos Ericka!!! Jā, Ericka! Ja tu lasi, ko es rakstu, tad noteikti zini, kas ir mana sirdsdraudzenīte Ericka! Tās būs skaistas 3 piedzīvojumu nedēļas, ceļojumi, jautrība, atpūta.. un aukstums!! Hihi, viss noteikti būs ielikts arī šeit, tā kā, jā... es turpinu sekot savam jaunajamm uzbūvētajam ziemas modelim. Šitā ir pat daudz labāk, kad viss notiek..
Tikai daudz un dikti man pa šīm dieniņām ir jāpadara..
Un kopš šīs dienas es esmu pilnībā es.
Ir tik labi - justies sev!
-Inese,
puķu meitene, lai kurš tur arī tas gada mēnesis
