Par krekliem

Ir vasara, tāpēc šoreiz mazliet par krekliem, jo aizvien mazāka taču būs nepieciešamība tiem vilkt virsū jakas, mēteļus un citas apgrūtinošas drānas. Man tās šķiet apgrūtinošas. Es neesmu feministe, bet esmu par svārkiem un kleitām, bet tajā pašā laikā arī par krekliem, jo tas ir ne tik vien apģērba gabals, bet arī mākslas darbs, kas kaut ko cenšas citiem pateikt. Jā, ar to es domāju - apdrukāti t-krekli jeb krekli ar teksiem, citātiem, uzrakstiem, zīmējumiem, logo un tamlīdzīgi.

Pagājušajā gadā, pirms brauciena uz Taivānu, man radās nepieciešamība pēc krekla, kas reprezentētu vietu, no kurienes nāku - Rīgu, Latviju. Atcerējos par kreklu, ko biju kādreiz atvedusi no Itālijas, ar tekstu - I love Italia. Protams, love vietā tā sarkanā sirds, un uzreiz prātā tie NY krekli.. un patiesībā jau katrai valstij ir tādi.. Nē, gribējās kaut ko orģinālu. Un I love ... kreklus parasti pērk iebraucēji, nevis vietējie.
Tajā laikā veiskmīgi turpinājās Rīgas kreklu kults. "Miesai" radītie RĪGA krekli, kur burtiņi pa divi viens zem otra, ar trāpīgo fontu, sastopami ielās bieži - jauniešiem, tūristiem, patriotiskiem rīdziniekiem! Bet mans šķērslis bija cena. Es patiesībā pat nemaz neatceros, cik tieši krekls tad maksāja, taču man tas likās nesamērīgi dārgi. Piķis par ideju, labu, protams, bet tomēr piķis.

Un tieši šajā brīdī man ienāca prātā doma - bet, pagaidi, Ines, ja tu var gleznot uz papīra un audekliem, kāpēc gan tu nevari sev pati sataisīt kreklu? Un tā tapa Mans Rīgas Krekls. Burtus zīmēju un griezu pati.. nezinu, gribējās maksimāli ielikt sevi procesā, kā arī gribējās, lai viss vārds RĪGA atrodas vienā rindā. Tad vēl manis pieliktais akcentiņš bija garumzīme uz Ī burta, kas izskatās pēc Latvijas karoga. Tādējādi, varēšu uzreiz parādīt arī to. Sanāca šādi:
Krekls lieliski noderēja prezentējot savu valsti.. saņēmu diezgan daudz pozitīvu komentāru, un viena taivāniete pat ļoti sagribēja, lai es viņai uztaisu tādu pašu.. un es šo solījumu arī apsolu kādu dienu izpildīt.

 Ineses krekls. māksla,blogs,pasaule

Daces krekls. ART

Tā sākās mana kreklu padarīšana. Sev, draugiem, priekam. Un ideju ir daudz, tad jau redzēs, kā tas viss izvērtīsies...  Un laikam man ir jāpasakās tiem Rīgas krekliem, jo tieši tāpēc es radīju pati savu. Un šī industrija attīstās un plaukst - Rīgai nav kauna, džemperi ar Rīgas atslēgām, ja interesē sīkāk, iesaku palasīt rakstu @"Veto Magazine" nr.29.

3 rīti un viss kā agrāk

Šodiena. Bez piecpadsmit pieci naktī (rītā?). Mani uzmodina. Es pamostos, jo ir vaļā logs un mani modina putnu dziesmas. Putnu dziesmas! Vaļā logs! Jo ir silti, putniem arī, un tāpēc viņi bļaustās tāpat kā es bļaustīšos jau pavisam drīz. Jo arī mani siltums padara traku. Labrīt. Ir gaišs. Piecos naktī ir pilnīgi gaišs. Es apsveicu Jūs visus. Mēs esam izdzīvojuši. Izklausās, ka es runāju par karu, par kaut ko briesmīgu.. bet es runāju tikai par ziemu un agru pavasari, kas patiesībā nemaz nav pavasaris. Es nezinu, kāpēc man bija tik grūti. Bet tagad ir tik viegli! Ne jau sarežģīti-viegli, bet smagi-viegli. Tas ir mans mīļākais rīts, pēc vēl diviem tieši tādiem pašiem mīļākajiem.

Vakardiena. Mazliet pāri deviņiem. Mani uzmodina. Atnāk īsziņa - sveiciens vārda dienā, jo.... man ir vārda diena.. Vārda diena! Istabā ienāk sveicēji un maijpuķītes.. un saule. Maijpuķītes! Tālāk viss atkal norit ļoti skaisti. Ir pirmā īstā silti/karstā diena. Es guļu saulē, un man apkārt ir vējš, koki, daba, putni. Vai kaut ko vēl vajag? Es sauļojos, es staigāju basām kājām pa tikko nopļautu zāli, es skrienu (ne maratonu, bet pa pļavu). Es smaidu. Bez iemesliem, tāpatās. Visu dienu ir žagas, tik sen nav bijušas žagas vispār ..un tagad bez mitas. Laikam vainīga vārda diena - par mani kāds nemitīgi atceras! Tikai neesmu es māņticīga..

Aizvakardiena. Es pamostos un man blakus ir mans mīļākais cilvēks pasaulē. Es uzmodinu. Nav jau vairs jāraksta. Viss ir kārtībā. Uz galda stāv maijpuķītes. Man rīt ir vārda diena.
Radošie kvartāli. Kilometri āgenskalnā. Šekspirelli. Mīlestība. Vēl radošie kvartāli. Beidzot tiešām gribas aizmigt kā nekad agrāk. Jo ir iztērēts spēks - tikai un vienīgi patīkamā veidā. Beidzot!

Pirms tam vēl bija pēdējais zvans, un tas bija ļoti skaisti. Tiešām skaisti! Tas iezīmē tādas kā beigas. Bet tagad nav vēl sākums. Viss ir bez steigas. Beidzot!!!

Secinājums: maijs sākas, kad ir maijpuķītes. Maijpuķītes ienes to skaisto mieru. Sākas baudīšanas laiks. Un tad šķiet, ka varbūt izbaudīt var pat eksāmenus. Jo tas vairs nav nekas. Tas ir vienīgais.

Un tagad, kad beidzot ir karsti, Inese bļaustās un uzvedas kā tie putni šodien piecos naktī. JAAAAA
es bļaušu kaut vai hokejā, bet es nekad to nedaru. Šitā:

Man vienkārši gribas bļaustīties. Un PELDĒTIES.

Aiziet.. rīt! Es mazliet jūtos kā Taivānā. Kā Taivānā Latvijā. Jo ir silti, un, ziniet, ir VISS. Man trūka šis Viss.

Nozīme/Pavasaris

Gribas rakstīt par ceriņiem. Par to, kā tie smaržo pēc pavasara jeb pavasaris smaržo pēc ceriņiem.. es nezinu, kā ir pareizi. Tik zaļš un ziedošs ir viss, varbūt to cilvēki vairs nepamana, bet tas man liek smaidīt ik rītu un pēcpusdienu. Pļavnieki pārvēršas zaļā alejā, un atpakaļceļā, kad it kā gribas uz mājām.. tajā pat laikā tik pat ļoti gribas arī iet vēl kādus 5 kilometrus.. jo tad jau ir vienkārši jāiet, un nekas vairs. Pārnākot mājāš, it kā pusstundu esi mājās, bet tad sanāk pazust atkal kaut kādā ikdienas samurgojumā. Jāieslēdz atbildība un citas cilvēka aplikācijas. Un uz ekrāna vienmēr ir pulkstenis, kas saka: "Tev manis nepietiks". Un viņš smejas. Riebīgi smejas.

Tas ir galā! Neoficiāli, un tas skaitās. Bet tomēr, kamēr kaut kas nav oficiāli galā, tam nevar īsti noticēt. Varbūt tas lielais dusmu mākonis: "Ko es domāju par izglītību un skolu?''.. izkliedēsies, un to neviens nekad neuzzinās.. Tā būtu vēl viena eseja, kuru varētu apbalvot kaut kur ellē.
Bet atmiņās gan paliks tikai jaukais... :) Ehh.

Nu, pavasari! Es nezinu, vai es tevi gaidīju vairāk nekā to, lai viss beidzas..

Tas ir galā, un es neticu. Esmu ļoti nogurusi. Ļoti. 6. maijā viss uzkrita uz galvas. Vienlaicīgi. Tad gandrīz viss apgriezās un notika 9. maijā. 69, baigi atkal smieklīgi.
Es atceros daudz brīvdienas.. un tad necik. Tad tikai saspringumu. Tagad es atslābstu ik uz soļa, bet cik.. cik cik skaisti tas bija.. Laikam tam visam, ko es centos darī drūmajos ziemas mēnešos, tomēr bija jēga. Kā ar pavasara putniem viss atlidojis! Un svētki visam pa vidu. Visu laiku!!!!!

Es turēju sevi augšā. Bet tagad.. tagad ir tā retā reize, kad man gribas lai mani kaut kur aiznes uz rokām. !!!!!! Es parasti liedzos, bet tagad es skaidri varu pateikt, ka esmu vieglāka par dzīvi. Vieglāka, nevis vienkāršāka. :)

Es gribu, lai man apkārt uzzied puķes. Man parādījās nepieciešamība pēc darbu lasīšanas auditorijai. Tad, tajā dienā.. man šķita, ka notika tā saikne - ka tu nodod kaut ko citiem un citi iedod tev. Tik ļoti nekad vēl nav bijis.. es cenšos to saprast.
(..)

Tad par tiem diviem skaistākajiem mirkļiem, kas notikuši pa šo laiku. Es tos beidzot sagaidīju.
Nozīmi un Pavasari

Baigi grūti ir sakopot domas. Tas notiek no rītiem - kaut kur galvā, pazūd.. un tad jau vairs neskaitās. Tikai dalās un reizinās. Ak, lūdzu, neatņemiet gan neko, tikai matemātiku!!!









- Līdz brīvībai un patīkamai aizņemtībai..