Kad termometra stabiņā ( ne jau tas, kas ārā) ieraudzīju 38,3.. nodomāju: ''Kāpēc gan nesaslimt vasarā?'' Labi, patiesībā es nodomāju pavisam ko citu un tas nebija nekas jauks. Visa diena nostaigāta ar temperatūru.. laikam biju aizmirsusi kā tas ir. Jātiek uz pekām, jo pēc pāris dienām sauc Jāņi, bet 25. datumā man jābūt pilnībā gatavai nodoties burvīgam piedzīvojumam, pateicoties maniem iepriekšējiem diviem ierakstiņiem. :)
Latvijā esmu aptuveni 2 nedēļas, šķiet, ka daudz ilgāk. Esmu jau paspējusi sataisīt sev pietiekami daudz problēmu un pārdzīvojumu.. un esmu konkrēti gatava doties atkal kaut kur prom... mierīgi. Tagad situācija ir vēl skumjāka, jo man ir jāsēž mājās... man vienkārši nesēžās mājās, es tiešām nemāku visu dienu neko nedarīt, skatīties seriālus un gulēt. Gulēt es pavisam noteikti nemāku. Pat tad, kad galva pulsē un nav spēku. Ir taču vasara! Es gribu ārā! Ēst zemenes, nevis dzert tējas. Staigāt gar jūru, nevis skatīties sienā.
Aizmirsu, ka man ir jābūt ārprātīgi pozitīvai. Jā, tagad jau neatliek nekas cits kā gleznot. Es taču jau sen gribēju gleznot! Nu jā, bet pie jūras, nevis istabā....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru